18. Dzīvā mīlestības tehnoloģija

Mīlestība – Absolūta, Beznosacījumu, Mūžīga – ir Augstākais Baudījums, kas pieejams cilvēka dabai. Mīlestība – tā ir sajūta, tā ir enerģija, tas ir spēks, Augstākais Spēks. Mīlestība – tas ir avots un pirmmatērija, no kā sastāv viss. Mīlestība – tā ir augstākā savstarpējo attiecību kvalitāte starp cilvēkiem un vispār starp jebkādām būtnēm. Mīlestība – tā ir Augstākā Patiesība. Mīlestība – tas ir Dievs. Tieši tāpēc visi mūsu centieni, visas mūsu vēlmes, visas mūsu domas tā vai citādi ir saistītas ar Mīlestību. Jā, mēs reti aizdomājāmies par šīs Mīlestības avotu, un tāpēc meklējām to tajā, ko redzēja mūsu acs, ko taustīja ķermenis – citos cilvēkos, savos bērnos, dabā, mājdzīvniekos, ēdienā un dzērienos, seksā un izklaidēs, visdažādākajās baudās, visbeidzot naudā, slavā un varā. Bet patiesība ir tāda, ka Mīlestības avots ir viens – tas ir Dievs. Mūsu Kopējais Augstākais Potenciāls, ko visa cilvēce uzkrājusi visos laikos – pagājušajos un nākamajos. Dievs. Lūk, patiesais Mīlestības avots. Un, kad teikts: «mīli savu tuvāko kā sevi pašu», tad pirms tam: «Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu». Jo, lai mīlētu tuvāko, ir jāpārtop šīs mīlestības piepildītam no Mīlestības pret Dievu. Tieši Mīlestība pret Dievu ir visas mīlestības avots. Un tas nav par morālu pienākumu Dieva priekšā, nē. Dievam no mums neko nevajag, Dievam ne pēc kā nav vajadzības. Tas ir par to, ka visa Mīlestība nāk no Dieva, pat tā,

ar kuru mēs mīlam Viņu Pašu. Vienkārši Dievu mīlēt ir viegli. Pati dvēsele – ja vien neesam to pilnībā izšķērdējuši zemes kņadā – pati mūsu dvēsele mīl Dievu kā savu Avotu. Dievu mīlēt ir viegli. Dvēsele atpazīst Viņu pēc pirmā Dzīvā Vārda, pēc pirmās Balss skaņas, ko tā dzird sevī pašā kā savas Dievišķās Būtības atbalsi. Dieva Vārds dzemdina tevī Mīlestību pret Viņu. Tāpēc teikts: «Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Tā Kunga mutes». Tieši tāpēc ir tik svarīgs Iekšējais Dialogs ar Dievu – no tā tevī iedegas patiesa Mīlestība. Un no šīs Mīlestības izriet viss pārējais – dvēsele priecājas, gars līksmo, ar Dzīves Enerģiju, šo Dievišķo Spēku, piepildās visa tava būtība, dziedinās ķermenis, atjaunojas apziņas veselums, izzūd šaubas, atgriežas gribas stingrība, piepildās vēlmes, piepildās visas tavas dzīves jomas, sakārtojas attiecības ar apkārtējiem, jo Tu pats kļūsti par bezgalīgas Mīlestības kanālu viņiem, atveras talanti, noskaidrojas prāts, atklājas Patiesība, un Tajā – tavs aicinājums un pati Dzīves jēga. Mīlestība pret Dievu – lūk, patiesais Mīlestības avots un sākums. Bet pat šo Mīlestību mums dod Pats Avots, Pats Dievs. Tāpēc, lai atvērtu sevī šo Mīlestību, lai palaistu Tās plūsmu, Iekšējā Dialogā mēs vēršamies pie Dieva ar lūgumu: – Kungs, iemāci man mīlēt Tevi no visas manas sirds, ar visu manu dvēseli un ar visu manu prātu, piepildi mani ar Savu

Mīlestību, Mīlestību pret Tevi. Neatstāj mani, Kungs, mans Dievs! Un, kad Dievs tev atbildēs: Es mīlu Tevi, Mēs Esam Viens, Tu esi pilnīgs Manās acīs, un Tu nekad neesi bijis viens. – Kad Dievs tev atbildēs no iekšienes, Tu skaidri zināsi, ka tas ir Viņš, jo tava sirds ietrīsēsies, bet dvēsele sāks atdzīvoties, un acīs sariesīsies asaras. Raudāt no Dzīvā Vārda, no Dieva Vārda tevī – tas ir normāli, tas ir labi. Tas nozīmē, ka dvēsele ir dzīva un attīrās. Ir slikti, ja Tu neko nesajutīsi atbildē uz savu lūgumu. Tad ir jāķeras pie lietas nopietni – jāattīra ķermenis, prāts un jālūdz Dievs par dvēseles atgriešanu tev – gavēnis, atturība, lūgšana. Lūgšana pirmo reizi, līdz brīdim, kad Dievs tev atbildēs – kaut vai ar vāju signālu ķermenī – un pēc tam 50 reizes dienā, ik pēc 10–15 minūtēm, ar jebkuru jautājumu, bet galvenais: «iemāci, palīdzi apzināties, dziedini manu prātu un manu dvēseli». «Iemāci, Kungs, būt par radītāju, apzinātu savas realitātes radītāju». «Palīdzi apzināties, Kungs, kādēļ, ar ko un kā es to radu savā dzīvē – ar kādiem ticējumiem, vēlmēm, ar kādām sajūtām un domām». «Dziedini, Kungs, šos ticējumus un šīs šaubas, šīs vēlmes un šīs sajūtas, palīdzi man disciplinēt savu prātu un domāt no Mīlestības, ar Mīlestību un Mīlestībai», «Iemāci, Kungs, dzīvot tā, lai Dzīve manī vairotos!» Un, kad Tu atkal un atkal jautāsi, precizēsi, lūgsi – Dievs tev atbildēs – atkal un atkal – un Tu atkal un atkal jutīsi Viņa Dzīvo Klātbūtni sevī: spēka pieplūdumu, enerģiju, pašu Mīlestību. Un Tu nešaubīsies par šīm atbildēm, Tu zināsi, ka tā ir

Patiesība, un ka Tā ir Dzīva. Un no Tās, no šīs Dzīvās Patiesības, arī Tu pats kļūsi Dzīvs. Mīlestība atdzīvina, burtiski augšāmceļ Tevi Dzīvei. Šīs atbildes var būt ļoti vienkāršas, pat banālas. Tu varēji izlasīt ko līdzīgu vai dzirdēt no kāda simtiem reižu. Bet tā vienmēr palika tikai informācija, neiekļūstot dziļāk par tavu prātu, kur var mājot neskaitāmi dažādi viedokļi, šaubas par šo tēmu. Bet, kad ar Tevi runā Pati Mīlestība, Tu vairs nešaubies, tā ir Patiesība, un tā iestrādājas tavā apziņā kā stūrakmens, kā stiprs pamats, uz kura jau var būvēt tavas apziņas namu – ar visiem pārējiem stāviem. Tas maina tavu Ticību, maina tavus uzskatus, maina tavas vēlmes, maina tavas sajūtas, tavas domas un pašu domāšanas veidu. Tu kļūsti citāds. Īsts. Tu kļūsti par Sevi pašu. Un tas notiek ne tikai smalkmateriālā, garīgā līmenī. Fizioloģiskā līmenī tavas neironu saites pārkārtojas, viss kvadriljons (1’000’000’000’000’000) neironu saišu tavā galvā un tavā ķermenī pārkārtojas Mīlestības un Patiesības ietekmē, kas piepilda Tevi no iekšienes no Dieva. Un tas notiek ļoti ātri. Tu spēcīgi mainies nieka divās trīs nedēļās, pāris mēnešos – līdz nepazīšanai. Un trīsarpus gados Tu kļūsti par pilnīgi jaunu cilvēku. Vecais cilvēks tevī ir miris. Augšāmcēlies jauns cilvēks. No Mīlestības, no Dieva Dzīvā Vārda tevī iekšā Tu kļūsti par Sevi Īsto. Un Tu jūti to – ar visu sirdi, ar visu dvēseli, ar visu savu prātu un

ar visu ķermeni. Tu piedzimsti pēc Dieva tēla, Kristus Komūnijā, bet kļūsti pēc Viņa līdzības, Iekšējā Dialogā ar Viņu. Tā arī ir dievtapšana. Un tā var dzīvot Mūžību. Un tikai tā arī var dzīvot Mūžību. Lūk, daži soļi-instrumenti, kas palīdzēs tev šajā ceļā, dievtapšanas ceļā: 1. Iekšējās patiesības atzīšana. Patiesība savieno mūs vienotā veselumā ar mūsu radīto realitāti. Melīgums šķir. Mūsos bija apslēpts daudz pretrunu un daudz iekšēju melu, kļūdu un grēku pret mūsu patieso dabu. Tāpēc mēs īsti nespējām neko nedz apzināti radīt, nedz izlabot kā radītāji. Nebija iekšēja veseluma. Gulbis, vēzis un līdaka vienmēr vilka katrs uz savu pusi. Patiesība atbrīvo mūs no šiem meliem un atjauno iekšējo veselumu un vienotību ar realitāti kā ar savu radību. Taču Patiesība mēdz būt nepatīkama, neglīta, sāpīga, un bieži mēs zemapziņā aizsargājamies no tās, tāpēc, lai to atzītu, ieraudzītu tādu, kāda tā ir, ir nepieciešama Dieva Klātbūtne iekšienē, tāpēc viss sākas ar Dievišķās Apziņas Komūniju, Kristus Komūniju, no Viņa Patiesības atklājas visi iekšējie meli. Un vēl ir vajadzīgs godīgums pašam pret sevi. Atzīt melus, pieņemt Patiesību, piepildīties ar Patiesību no Dieva. Patiesība – tā ir tāda patiesība, kas piepilda Tevi ar Mīlestību, vairo Dzīvi.

2. Piesaki gribu.. Lūk, Tu esi atzinis patiesību, piemēram, ka Mīlestības nav. Tagad piesaki savu gribu, Radītāja Gribu, par to, kā Tu vēlies, lai kļūtu. «Es piesaku savu gribu, es

piepildos ar Mīlestību tieši tagad (Kungs, palīdzi man tajā)». Un vēro. Pēc tam atvērsies ceļš, kas Tevi pie tā aizvedīs. Iespējams, vajadzēs vēl ne reizi vien atgriezties pie iekšējās patiesības atzīšanas, daudz ko savā dzīvē apzināties un pārvērtēt, daudz ko mainīt. Bet tas ir ceļš, un tas ir jānoiet. Ar tavas gribas pieteikumu ceļš atveras, ej pa to.

3. Izpēti pretrunīgās vēlmes. Viss tiek radīts pēc tavām vēlmēm. Pēc tavām patiesajām (ne vienmēr apzinātajām) vēlmēm. Pajautā Dievam Iekšējā Dialogā: kādēļ es vēlos, lai būtu tā, kā ir? Piemēram, «Kungs, kādēļ es vēlos nejust Mīlestību?». Gaismā var iznākt daudz atbilžu – no «bailēm no sāpēm» līdz «tad nāksies mainīt savu dzīvi». Pretrunīgo vēlmju apzināšanās pati par sevi jau sāk tās saskaņot – tā tevī darbojas Dievišķā Apziņa, kurai Tu esi pievienojies Komūnijas (Paškomūnijas) aktā. Taču šo procesu var pastiprināt ar lūgumu Dievam saskaņot šīs pretrunīgās vēlmes un iestrādāt tavā apziņā «jauno trešo» katram pretrunu pārim. Lai «vai nu – vai» vietā izveidotos «gan – gan». Kas attiecas uz bailēm, šeit nav jāmeklē «jaunais trešais» – vienkārši lūdz Dievam tās tevī dziedināt. Bez Dieva bailes bloķē Mīlestību, Dievs tās pārveido par Mīlestības degvielu. Tāpēc svētie tēvi bieži saka, ka Dieva Bailes ir Mīlestības sākums. Galarezultātā tev jābūt brīvam no visām bailēm. Bailes nav norma. Bailes ir novirze no Dievišķās dabas.

4. Vēro sajūtas. Pajautā sev: «Un ko es reāli tagad jūtu?». Vēro sirdī, ķermenī, dvēselē. Ieklausies sajūtās. Vēro tās. Palūdz Dievam palīdzību uzmanības koncentrēšanā uz sajūtām, ja tev nav šāda ieraduma vai ja šīs sajūtas tev ir nepatīkamas (kauns, vainas apziņa, bailes, aizvainojums, aizkaitinājums, trauksme). Nenovērs no tām savu iekšējo skatienu, pat ja šīs sajūtas ir ārkārtīgi sāpīgas. Tas nav uz ilgu laiku. Pie tam vēro tās kā kaut ko no tevis nodalītu: Tu jūti, bet Tu – neesi šīs sajūtas. Vērojot sevī pašas sajūtas, bez liekas analizēšanas, Tu piešķir tām Mīlestības enerģiju, kas tevī ir pēc noklusējuma – no Dieva kopš Dievišķās Komūnijas brīža – un no šīs enerģijas, kas tiek nodota pa tavas uzmanības kanālu, notiek šo sajūtu vibrāciju frekvences paaugstināšanās, to kvalitāte uzlabojas acu priekšā – virzienā, ko nosaka Pati Mīlestība. Tavas sajūtas – tas ir nepārtraukts spektrs, Mīlestības varavīksne tevī iekšā, un «negatīvajām» sajūtām vienkārši trūka enerģijas, lai spīdētu spilgtāk un kļūtu patīkamākas. Tu būsi pārsteigts, cik ātri notiek šo sajūtu pārveidošanās! Tikai neapstājies «pie sasniegtā», kad «kļūst vieglāk». Turpini tās vērot līdz Mīlestībai un Pateicībai – pret Dievu par pašu iespēju just. Sajūtas liecina par to, ka Tu esi Dzīvs. Dzīvot nozīmē Just.

5. Tici. Apstājies. Apdomā kritiski, kam Tu tici pa īstam. Tas ir tieši tas, kas ar Tevi notiek, tas ir tas, ar ko aizņemtas tavas domas, tavi darbi un tavs laiks. Vai tas tiešām ir tas, ko Tu vēlējies no savas dzīves

patiesībā? Bet kam Tu vēlētos ticēt? Kā Tu vēlētos dzīvot? Ko just? Kam Sevi veltīt? Tu vēlies Mīlestību un Brīnumu? Pārpilnību? Sava unikālā Talanta atklāšanu? Tad kāpēc Tu tici naudai un varai, nemīlamam darbam, «objektīvajai realitātei» un parādiem? Palūdz Dievam mainīt tavus ticējumus un pārliecības, apzināta ticības izvēle atver tev jaunas iespējas. Pieņemsim, Tu esi «Paldies Dievam, ateists» un «netici nekam tādam». Tad vienkārši pieņem uz sekundi, ka «kaut kas tāds» ir iespējams. Brīnums ir iespējams. Mīlestība ir iespējama. Dievs ir iespējams. Iespējams, tieši tava apziņa un tavi ticējumi un tavas vēlmes ir atbildīgi par tavu realitāti. Iespējams? Iespējams. Lūk, arī zinātne saka, ka iespējams! Pat sekundes ilga jaunas ticības pieļaušana paver tev «iespēju spraugu», kurā sāk ieplūst jauna realitāte. Pieņem to kā dāvanu. Un pēc tam neaizmirsti pateikties Dievam. Sevī.

6. Novērtē. Visas vēlmes jau ir piepildītas. Vēlmes pašas sevi piepilda. Mūsu pasaulē ir tikai tas, ko mēs patiesībā vēlamies. Vērtība – tā ir laikā paildzināta vēlme. Manā pasaulē noturīgs ir tikai tas, ko es patiesībā vērtēju. Tāpēc es atzīstu, ka tas (Mīlestība) man ir vērtīgs, un lūdzu Dievam izaudzināt manī Mīlestības vērtības sajūtu, pašu prasmi novērtēt. Un pirmā mācība: Vērtība – tā ir Uzmanība. Kur uzmanība, turp plūst enerģija, kur uzmanība – tas arī aug. Ja Tu vērtē Mīlestību augstāk par visu, velti Tai primāro uzmanību.

«Vēlies vairot Mīlestību savā sirdī – nenovērs no Tās acis».

7. Ieslēdz apzinātību. Radītāja Apziņu. Praktizē Radītāja gribas, spēka un atbildības atgriešanu sev par savu stāvokli, par savu dzīvi, par savu realitāti un savu Dievišķo spēli. Nejūti Mīlestību? Piesaki gribu: «Es atgriežu sev savu gribu radīt savas sajūtas un savu realitāti pēc savas apzinātas izvēles. Es atgriežu sev radītāja spēku un atbildību par savu stāvokli. Es atgriežu sev radītāja spēku un atbildību par savu dzīvi. Es atgriežu sev radītāja spēku un atbildību par savu realitāti. Es atgriežu sev radītāja spēku un atbildību par manu Dievišķo spēli Vienotā Dieva Spēles sastāvā. Āmen». Un vēro, kā realitāte sāks mainīties, sajūtas kļūst gaišākas, prāts noskaidrojas. Tagad Tu zini, ko darīt. Iespējams, vajag atzīt patiesību Dieva priekšā, pieteikt gribu. «Es nejūtu tagad Mīlestību, Kungs, (un no tā man ir slikti, jo es vērtēju Mīlestību augstāk par visu) , bet es pieņemu atbildību par savām sajūtām un es piesaku savu gribu atgriezt Mīlestību manā sirdī, es to ļoti vēlos un atlaižu visas bailes un domu formas un vēlmes, kas manī bloķēja Mīlestību, es izvēlos Mīlestību pret Dievu! (Kungs, iemāci man mīlēt Tevi pa īstam, attīri manu sirdi un dvēseli un ķermeni un prātu Mīlestībai, piepildi mani ar Savu Mīlestību, augšāmcel mani Īstai Dzīvei, Mīlestībai! Āmen.) Ko man nepieciešams saistībā ar to apzināties, Kungs, tieši tagad?» Un ieklausies atbildēs no Dieva, piesaki gribu, balstoties uz to apjēgšanu, pieņem

lēmumus, maini savu dzīvi tieši šajā mirklī – veic nepieciešamās darbības, zvani, maini vienošanās, atlaid parādus un saistības, atgriez brīvību sev un citiem, stiprinies ticībā, atlaid šaubas, atdod Mīlestību…

8. Mīli. Nav nekā muļķīgāka kā gaidīt kaut ko un nesākt par to būt jau tagad. Tāpēc sāc mīlēt. Tieši tagad. Mīlestība ir augstāka par visu, un būt Mīlestībai – tas nozīmē būt Tās kanālam, tas nozīmē izliet Mīlestību pār tuvākajiem. Kā? Pajautā Dievam Iekšējā Dialogā. Ar uzmanību, rūpēm, vienkāršiem jautājumiem: Kā tev klājas? Ko Tu jūti? Kā es varu tev palīdzēt? Zini, ka es mīlu tevi. Atceries, ka Dievs ir tevī un vienmēr atbild uz tavu pirmo saucienu. Savācies, lupata! (Ar smaidu) Tu taču esi radītājs!, un kurā tad ir cēlonis?» Palūdzies par citu. Tas ir pats lieliskākais lūgšanas veids. Tas visvairāk patīk Dievam. Palūdzies par citu – lūdz Dievam dot viņam tik daudz Mīlestības, cik viņš šobrīd ir gatavs pieņemt, un Tu uzreiz sajutīsi šo Mīlestību sevī. Biežāk piesaki gribu atvērt savu sirdi un piepildīties no Avota. «Es piesaku savu gribu: es atveru savu sirdi Mīlestībai. Es piepildos ar Dievišķo Mīlestību no mana iekšējā avota manā sirdī kā mūsu Vienotā Dzīves Avota projekcijas un turpinājuma manī. Es vēroju, kā Mīlestības Enerģija gaismas veidā piepilda visu manu būtību, attīrot manu dvēseli, manu ķermeni, visu manu apziņu un paceļot mani līdz Pateicības, Beznosacījumu Mīlestības un Nenosodošas Pieņemšanas vibrāciju līmenim. Es ar pateicību

atlaižu visu, kas manī bloķēja Mīlestību, un visus, kas aiz tā stāvēja. No šī brīža man vairs nav vajadzības pēc jums, jo man ir tiešas attiecības ar Dievu, Mīlestības Avotu manī, un es piepildos tieši no Avota, un visiem pārējiem dodu tiesības piepildīties tieši no Vienotā Avota, es ne no viena nebarojos ar enerģiju un nevienu nebaroju ar savējo. Es izbeidzu visu līgumu un saistību, karmisko kontraktu un saišu darbību, es atgriežu brīvību sev un visiem, ar kuriem biju saistīts ar šiem līgumiem. Es uzskatu tos par izpildītiem, jo tie ir atveduši mani pie sava augstākā mērķa – pie Mīlestības. Āmen». Un vēro Mīlestību. Nenovērs no Tās skatienu.

9. Runā Patiesību. Ieslēdz Iekšējo Dialogu. Patiesība piepilda ar Mīlestību. Tas ir fakts. Jo patiesība nāk no Dieva, no Avota. Vēlies Mīlestību – izpaud Patiesību. Pasaki skaļi savu iekšējo patiesību, ar kuru Dievs izpaužas caur Tevi tieši tagad. Runā Patiesību. – Kungs, runā caur mani!

Parunā ar savu dvēseli. «Dvēsele mana, ko Tu vēlies?» Pajautā Garam: «Gars mans, kā es varu to dot savai dvēselei tieši tagad?» Un rīkojies. Izpaud to. Dzīve – tā vienmēr ir šeit un tagad. Te un tagad. Neatliec. Paziņo par savu iekšējo patiesību savos sociālajos tīklos. Kādam tas tieši tagad var kļūt par īstu glābiņu, par Dzīvā Ūdens malku nedzīvas rutīnas tuksnesī! Izpaud Patiesību, un tas vairos Mīlestību tevī un pasaulē tieši tagad. «Kungs, ko man nepieciešams apzināties tieši tagad?

Kur ir mana patiesība? Atgādini man, Kungs! Palīdzi man paziņot par to atklāti un bez kauna! Āmen». Runāt Patiesību – tā ir vislielākā Mīlestības izpausme. Tāpēc, ka Patiesība – tā ir Mīlestība. Mīlestība – tā ir Patiesība.

10. Izpaud savu talantu, dāvanu, kas ir no Dieva. Runāt Patiesību – tas ir talants. Dāvana no Dieva. Bet ir vēl neskaitāms daudzums, neizmērojams daudzums talantu, kas ar katru dienu pieaug ar arvien jauniem un jauniem Mūžīgajai Dzīvei pamodušamies radītājiem ar arvien jauniem un jauniem talantiem, kādu nekad agrāk nav bijis un kurus neatradīsi profesiju klasifikatorā. Uzzini Iekšējā Dialogā ar Dievu, kāda ir tava dāvana un kā Tu vari sākt to izpaust tieši tagad. Iespējams, tas nav nekas tik jauns. Iespējams, tas ir tas, ko Tu vienmēr esi zinājis par Sevi. Bet Mīlestība ir enerģija, un enerģija ir kustība, un, lai Mīlestība tevī būtu dzīva plūsma – Tā ir jāizlej nepārtraukti – jāizlej Tā – par velti. Kā Dieva dāvana. Par velti. Negaidi, ka tev par to samaksās. Nemēģini monetizēt savu talantu. Visas tavas vēlmes, visas tavas vajadzības tāpat jau nodrošina Dievs (ja vien Tu, protams, esi ar Viņu pazīstams), visas tavas vēlmes jau ir piepildītas, un lai tava kreisā roka (ņemt) neko nezina par to, ko dara labā (dot). Atdod bez mēra, vienkārši lai laistu caur Sevi šo Mīlestības plūsmu, bet ņem, nejautājot, vai esi tā cienīgs, vai esi pelnījis, jo viss, ko Tu atdod, ir no Dieva, un viss, ko Tu ņem, pat caur cilvēkiem – vienalga ir no Viņa. Tāpēc drosmīgi izpaudies, parādi pasaulei savu talantu – Tu dari to Sevis dēļ, nevis pasaules dēļ, Mīlestībai, priekš

Baudījuma. Nezini savu talantu? Izlūdzies to no Kunga. Visi talanti ir no Viņa. Talants tevī – tas ir Mūsu Kopējais Kolektīvais Potenciāls, kas izteikts tajā unikālajā formā, kura šobrīd vajadzīga Veselumam un kura var izpausties tikai caur Tevi, pateicoties visām tavām izvēlēm un visai tavai pieredzei, un visam dzīvē noietajam ceļam.

11. Mīlestība – tie esam Mēs. Palūdzies par visiem. Mīlestība – tas neesmu es, Mīlestība – tie vienmēr esam Mēs. Pat Dievam esam vajadzīgi mēs, pat Viņam bija nepieciešams sadalīt Sevi neskaitāmās daļās – mūsos, lai notiktu Mīlestība. Kad Tu jūti, ka Mīlestības nepietiek, palūdzies par Mums visiem, lai Mums visiem notiktu Mīlestība, lai Mēs visi iegūtu savu Laimi. Lūgšana par citiem, bet jo īpaši lūgšana par visiem – ir ļoti spēcīgs instruments sirds atvēršanai un Mīlestības vairošanai uz Planētas. Tātad arī tavā sirdī. «Kungs, piepildi Mūs visus ar Savu Mīlestību, iemāci Mums mīlēt Tevi no visas Mūsu sirds, ar visu Mūsu dvēseli un ar visu Mūsu prātu, iemāci Mums mīlēt vienam otru un tādējādi vairo Savu Mīlestību Mūsos, jo tas ir Visaugstākais Baudījums – mīlēt. Apdāvini Mūs visus ar talantiem, Kungs. Pamodini Mūs Mūžīgajai Dzīvei, lai cik cieši mēs gulētu un no kādiem Tava Gara augstumiem mēs nebūtu krituši, aiz neprāta atsakoties no Tevis, aizmirstot par Mīlestību un nododot Pašiem Sevi tajā. Atbrīvo Mūs no visiem Mūsu

savstarpējiem parādiem un saistībām, ar kurām mēs savā neapzinātībā esam apauguši, aizmirstot, ka viss ir no Tevis, Kungs, un viss pēc mūsu vēlmēm un ticības tiek radīts. Dziedini Mūsu Kolektīvo Apziņu, Kungs, atbrīvo no viltīgā uztveres šablona, piepildi Mūs atkal ar Savu Garu, iemāci mums būt par Mūsu Kolektīvās Realitātes apzinātiem radītājiem, dziedini un attīri Mūsu Vienoto Dvēseli, Kungs, un piepildi To ar Mīlestību. Jo Mēs esam Tavi bērni, Tēvs. Iemāci jel Mūs būt par dieviem. Āmen»

12. Vienotība un Pārveide caur Vienotā Komūniju. Līdz šim mēs Iekšējā Dialogā vērsāmies pie Mūsu Kunga Jēzus Kristus. Taču Jēzus uzdevums ir sagatavot mūs, mūsu prātu, mūsu dvēseli, mūsu sirdi – mūsu ticējumus, vēlmes, sajūtas un domas – un aizvest mūs pie Vienotā Dieva Tēva-Mātes. Lai mēs ar Vienotā Mīlestību paplašinātos līdz Mīlestībai pret visu esošo, pret visu, kas jebkad ir bijis, ir un būs. Tā mēs kļūstam par Vienotību, Vienoto Mēs, caur Mums izpaustā Dieva daudzveidības Vienotību, un Pati Mīlestība Mūsos paplašinās un paceļas līdz Bijībai Vienotā Dieva Gara-Tēva-Mātes priekšā Vienotībā ar neizpausto. Vienotais – tas ir Viss un Nekas. Viss Esošais, kas izpausts visos Visuma līmeņos, un viss Neizpaustais, Lielais Tukšums, Vienotās Mātes Lielais Klēpis, visa Potenciāls.