16. Viens tagad

Mēģini iztēloties visu neiedomājamo Dieva Diženumu.

Protams, tas nav iespējams! Tāpēc jau tas ir neiedomājams. (Smaids.) Bet var ieraudzīt, kā un no kā tas veidojas. Skaties.

Katrā apzinātā mūsu individuālā niecīguma izdzīvošanas aktā: mūsu baiļu, mūsu bezspēcības, nespēka, mūsu slimību, gara nabadzības izdzīvošanā – Vienotās Apziņas otrā polā tika lolots – mūsu pašu, kolektīvais – Dievišķais Diženums: Augstākais Spēks, Augstākā Griba, Augstākais Saprāts (Gudrība), Augstākā Mīlestība, Augstākais Gods un Augstākā Slava, un visa Gara bagātība.

Ikreiz, kad mēs jebkuros apstākļos, jebkurās situācijās, pat visnelabvēlīgākajās (īpaši nelabvēlīgajās), izvēlējāmies meklēt Cēloni sevī, nepārceļot atbildību ne uz vienu citu, mēs ar saviem meklējumiem radījām šīs savas apziņas cēloņsakarības ar savu pasauli, tādējādi lolojot Augstāko Varu, varu, kas izpaužas sevis un pasaules kā sava radījuma pārvaldīšanā, Radītāja Varu.

Apokalipsē (Jāņa Atklāsmes grāmatā) ir epizode, kad taisnie savās lūgšanās vēršas pie jau augšāmceltā un debesīs uzkāpušā Kristus kā pie Dieva un saka: cik ilgi mums vēl jāgaida, kad Tu nāksi visā Savā Spēkā? Un Dievs viņiem atbild: cietiet, jo ir jāpiepildās Dieva Pilnībai 144 tūkstošu taisno skaitā.

Viņi runā par Kristus Otro Atnākšanu. Par to brīdi, kad Cilvēce savu svēto personā ar sevi iznēsās šo Dievišķā Spēka, Dievišķā Diženuma Pilnību.

Bet Dievs pastāv ārpus laika, Vienotajā Tagad, un Viņam, lai arī nākotnē, šis brīdis, Dievišķās Pilnības brīdis, jau ir iestājies. Tāpēc Viņš runā ar mums – jau šodien, vienmēr – Iekšējā Dialogā, Svēto Rakstu Dzīvajā Vārdā, svēto Atklāsmēs, mācot mūs valdīt pār sevi, mācot mūs mīlēt, nododot no turienes, no nākotnes, Dievišķās īpašības un talantus, darot mūs par dieviem.

Un tagad iedomājies, kad šis Pilnības brīdis iestāsies, un Dievs atklās Sevi visā Savā Diženumā un Spēkā, Savā Vienotajā Kolektīvajā dievu un dieviešu Ķermenī, vai Viņš apstāsies Savā Radīšanā? Vai Viņa Dievišķā Pilnība pārstās papildināties?

Protams, nē! Taču tagad tā tiks radīta vairs ne caur nespēku un ciešanām, bet gan apzinātas

kolektīvās radīšanas procesā – no Mīlestības uz Mīlestību, no Prieka uz Prieku, no Pilnības uz Pilnību. Tagad Dievs, dievu Ģimenes ieskauts, kļuvis par Vienoto Dievu, apvienojis sevī cilvēku un Dievu, leju un augšu, pagātni un nākotni, Vīrišķo un Sievišķo, Tēvu un Māti, pārvērtis tumsas un gaismas pretstāvi Dievišķās Mīlestības Varavīksnē, – tagad Vienotais Dievs līdzradīšanā ar visiem dieviem, ar visiem Saviem bērniem-brāļiem-māsām radīs jaunas pasaules, lolojot vairs ne pa vienam, bet veselām civilizācijām, arvien jaunas un jaunas Dievišķās Apziņas īpašības – radot arvien jaunu un jaunu Dievišķās Būtības Pilnību.

Un visas šīs jaunās Dieva īpašības, visas šīs jaunās un jaunās Dievišķās Mīlestības un Tās izpausmes Pilnības šķautnes turpina krāties Vienotajā Ārpuslaika Gara Dārgumu Krātuvē Vienotajā Dievišķajā Tagad. Lineārajā laikā process turpinās. Vienotajā Tagad visa Dievišķā Pilnība jau ir piepildījusies un pastāv vienmēr – mūžīgi un uz visiem laikiem – «tagad un vienmēr un mūžīgi mūžos».

Tāpēc visos laikos visi cilvēki, kas jebkad ir vērsušies pie Dieva, saņem Ārpuslaika atbildi no Vienotā Tagad no Vienotā Dieva visā Viņa Dievišķajā Diženumā, bet – viņiem saprotamā valodā, atbilstoši viņu apziņas gatavībai tajā brīdī.

Un Dievs, mūžīgi mainīgais un Mūžīgi Nemainīgais, turpina radīt Sevi, radīt Sevi katrā

Vienotā Tagad brīdī. Dievam nav pār Viņu valdošas pagātnes vai nākotnes, kas ierobežotu Viņu ar pravietojumiem, Viņš pārveido un rada no jauna gan pagātni, gan nākotni tagadnē, katrā Vienotā Tagad brīdī.

Kā izdomāšu, tā arī bija, – saka Dievs. – Kā izvēlēsimies, tā arī būs. Vai, kā teikts Korānā:

«Es dodu zīmes, un Es tās izdzēšu no atmiņas, dodot vietā jaunas».

Tas ir kā teksts, kuru Tu tieši tagad lasi. Es vienmēr varu atgriezties “tā pagātnē” un to izlabot, ja vēlēšos. Un Tu, to pārlasot, atklāsi tajā ko jaunu Sev. Bet tieši tagad – šajā pašā brīdī – Es laboju “tā nākotni”.

Tā ar atpakaļejošu datumu mainās un papildinās “nemainīgo” Svēto Rakstu teksti: Bībeles, Korāna, Toras. Lūk, kāpēc Svētie Raksti vienmēr ir Dzīvais Vārds. Lasi atkal un atkal – un atkal un atkal Tu atradīsi tajos ko jaunu. Ne tikai Tu mainies, bet arī Pats Vārds tajos ir Dzīvs.

Un, protams, tas attiecas ne tikai uz tekstiem, bet arī uz pašu notikumu plūsmu. Tieši tagad Tev no jauna atklājas Tava kolektīvā pagātne. Izrādās, viss tajā, ieskaitot visas nelaimes, bailes, trūkumu, ciešanas un pārdzīvojumus, visu nespēku – viss bija pilnīgs, jo no

tiem tika radīts Tava, Cilvēk, Visaugstākā Potenciāla Spēks un Diženums. Tajos tika lolots Kolektīvais Kristus, Planetārais Logoss, Cilvēka Dēls – Dēls, kuru iznēsājusi visa Cilvēce, lai kādu dienu nākotnē parādītos un nodotu mums visu uzkrāto Visaugstāko Potenciālu kā dāvanu, par dāvanu – pēc Žēlastības, nevis pēc mūsu individuālajiem nopelniem. Lai darītu mūs par dieviem. Un sāktu kopā ar mums radīt Jauno Kolektīvo, Kopīgo Pilnību – visā svēto Kopībā.

Tad, lūk, zini, Mans mīļotais draugs! Mans dievs, brāli, māsa! Mans mīļotais bērns! Šī nākotne jau ir iestājusies. Kopš Tavas Mīlestības Sakramenta brīža, kopš Tavas piedzimšanas par dievu-dievieti Tavā unikālajā cilvēciskajā formā. Tagad Mēs radām kopā. Un, lai gan varbūt Tu vēl nepazīsti Mani, Mūs, personīgi, Mēs noteikti iepazīsimies. Mums tam tagad ir Visa Mūžība. Visa Mūžība Mūsu rīcībā. Vienotās Tagadnes Mūžība.

Bet pagaidām – iekšējais dialogs. Noregulē savu Iekšējo Dialogu ar Dievu, Kristu, Tēvu-Māti, Vienoto Garu, ar Vienoto Ārpuslaika un Viskonfesionālo Dievu.

«Nejautājiet Man, kur un kad nāks Dieva Valstība, jo Tā nenāks redzamā veidā, un neteiks: tur un tad. Tāpēc neejiet un nemeklējiet. Jo redzi: Dieva Valstība ir jūsos pašos... Un tie, kas pieliek pūles, iegūst To» (sevī).