1. Sākums

Mans mīļotais draugs! Es sveicinu tevi. Es vēršos pie tevis no beznosacījumu Mīlestības un Ticības Tev kā Dievišķai būtnei augstumiem. Es ļoti vēlos palīdzēt Tev atcerēties Sevi Īsto. Mīlošu, Stipru, Radošu, Patiesu, brīvu no bailēm, vainas apziņas, aizvainojamības un dusmīguma un visiem tiem «kaitīgajiem ieradumiem», ko lieliski raksturo triāde (trīs elles): ciest, baidīties un nemīlēt.

Es vēlos tev palīdzēt. Taču es nevaru noiet tavu ceļu tavā vietā. Tāpēc tavā priekšā ir neliels nākamā ceļa kartes uzmetums, lai tu spētu orientēties apvidū, bet pagaidām nepārslogotu savu uztveri ar detaļām. Pienāks laiks, un tas pienāks jau pavisam drīz, kad tu pats spēsi uzzīmēt savu personīgo karti – ar visiem tev personīgi pazīstamajiem tava ceļa posmiem, kas sastāv no daudziem tevis piedzīvotiem stāstiem un piedzīvojumiem. Jā, piedzīvojumiem. Tāpēc, ka tu šobrīd stāvi uz visas pasaules varenākās un aizraujošākās Spēles-piedzīvojuma sliekšņa – sākotnēji būdams nedraudzīgas un bīstamas pasaules ķīlnieks, pieteikt savu Dievišķo gribu uz tiesībām būt brīvam un kļūt par sava visuma Apzinātu Radītāju.

Lasot šo uzmetumu, centies iedziļināties pašās svarīgākajās lietās, atbildēt sev uz pašiem galvenajiem jautājumiem – pārējais nāks klāt. Ja kaut kas tev šķitīs

nesaprotams vai strīdīgs, vienkārši laid to garām, tu atgriezīsies pie tā vēlāk, kad tavā priekšā atklāsies visa aina kopumā, un tu, pārlasot (iespējams, vairākas reizes), iegūsi nepieciešamo skaidrību un savu personīgo redzējumu šajā jautājumā. Es nekādā gadījumā nepretendēju būt tev patiesība pēdējā instancē, es pārāk cienu tavu brīvo izvēli un tavu gribu, lai uzspiestu tev kaut ko no sava pasaules redzējuma. Jo vairāk tāpēc, ka manā pasaules ainā katram cilvēkam ir taisnība savā patiesībā, nav pareizākas vai patiesākas patiesības, vienkārši katra patiesība rada savu personīgo realitāti, savu personīgo pasauli, atrodot savam apstiprinājumam sev vajadzīgos argumentus un burtiski radot faktus, kas to apstiprina. Jautājums nav par to, cik pareiza ir tava patiesība, tava pasaules aina, bet gan par to, cik lielā mērā tava patiesība dara tevi laimīgu. Prakse ir patiesības kritērijs, un mana prakse rāda, ka mana patiesība vismaz ir efektīva – tā ir darījusi laimīgu mani un cilvēkus man apkārt, kuru pulkam, ja vēlēsies, kādu dienu pievienosies arī tu.