17. Prieks

Bija pieņemts uzskatīt, ka baudījums ir kaut kas nepareizs, amorāls, apkaunojošs. Ka tad, ja mēs runājam par garīgumu, par mīlestību, par svētumu un par Dievu, tas noteikti ir par ciešanām un lielām mokām.

Dievs – tas visupirms ir Baudījums. Kristus mums atstāja 10 baušļus. Un tas nav par «nenogalini un nezodz» – tie ir Mozus baušļi, Vecās Derības Baušļi. Kristus turpretim atstāja Jaunās Derības 10 baušļus. No tiem 1 bauslis ir par Mīlestību, un 9 – Svētlaimes baušļi. Bet kas ir Svētlaime? Svētlaime – tā ir augstākā baudījuma pakāpe.

Vienkārši Kristus mums rāda īpašu ceļu uz Baudījumu. Ne to, pie kura esam pieraduši. Viņš saka – baudījums baudījumam nav līdzīgs, un tas baudījums, ar kuru tu veldzēji savu ķermeni no ārējiem avotiem: rīšana, kārība, netiklība, alkohols, narkotikas, izklaides, vara pār citiem – tevi grāva, burtiski aprijot tavu enerģiju (kura, atgādināšu, tev tika dota 120 gadiem, bet tu centies to iztērēt – visu – nedēļas nogalē)). Un arī par baudījumu to bija grūti nosaukt, ārējās baudas vienmēr atstāja nepiepildītības nokrāsu, tev vienmēr bija par maz, tu vienmēr no tām gaidīji vairāk – priekšnojautā, bet galu galā – vīlies. Un ar katru reizi šāds baudījums

kļuva arvien mazāk baudpilns, arvien blāvāks, izzūdot pavisam. Zuda pati spēja baudīt. Pēc būtības tas bija rūgtums saldā iesaiņojumā.

Bet ir tāds Baudījums, saka Kristus, Augstākais Baudījums, kas raksturīgs tavai dabai – kurš nav atkarīgs ne no kā ārēja un kurš ir ne vien varenāks par visām ārējām baudām, ko esi pazinis, – tāds, kas ir īsts baudījums-Baudījums, baudījums Svētlaimes pakāpē, un tas ne tikai sniedz pilnīga piepildījuma un veseluma sajūtu, bet ar katru reizi kļūst arvien varenāks un daudzveidīgāks. Tas ir Baudījums ar patiesu – absolūtu, beznosacījumu, mūžīgu – Mīlestību, Dievišķā Spēka sajūtu, Pašas Patiesības līdzpārdzīvojumu – Baudījums saplūsmē ar savu Dievišķo dabu, ar Dievu, ar pašu Baudījuma Avotu tevī.

Tieši šo Svētlaimes stāvokli Kristus sauc par Dieva Valstību un īpaši piebilst, lai mēs nešaubītos, ka runa ir par iekšēju stāvokli, nevis par kādu ārēju, mītisku paradīzes zemi:

«Jo redzi, Dieva Valstība ir jūsos pašos».

Jā, šis Baudījums prasa no mūsu puses zināmu piepūli, gribas izpausmi, tāpēc svētie tēvi par to saka, ka tas ir saldums, kas ietīts rūgtā papīrā. Bet aizdomājies, griba, sevis pārvaldīšana pati par sevi ir lieta

baudpilna. Rezultātā mēs iegūstam ideālu formulu: baudījums, kas vairo Baudījumu. Griba ir baudījums, ne velti krievu valodā vārds «воля» ir arī brīvības sinonīms. Griba ir baudījums, jo ir tik patīkami sajust, ka nekādi ārēji kārdinājumi pār tevi nevalda, ka tu pats rīkojies ar savu uzmanību, ar saviem miesas dzinuļiem un proti tos vērst uz to, kas vajadzīgs tev, nevis tavai mikroflorai un hormoniem (lasi – dēmoniem). Ir tik svētlaimīgi būt patiesi brīvam, sajust šo brīvību, baudīt šo brīvību! Īstu Brīvību tās ilūzijas vietā, ko dod nauda un ārējā vara. Jo pēc būtības nauda un ārējā vara ir vien veids, kā apmierināt verga iekāres. Īstai Brīvībai un patiesam Baudījumam nav vajadzīgs ne viens, ne otrs – ne nauda, ne vara – Īstai Brīvībai un patiesam Baudījumam ir vajadzīga vien sevis pārvaldīšana.

Un lūk, šī Baudījuma dēļ svētie aizgāja no pasaules, devās askēzē, gavēja, veica nepārtrauktas lūgšanas, stāvēšanas uz staba un nomoda varoņdarbus – Baudījuma, Augstākā Baudījuma dēļ, ko sniedz vienotība ar Dievu sevī. Un pateicoties viņu kalpošanai, kas arī iemantoja šo Žēlastību, šo Svētlaimi visā tās Dievišķajā pilnībā, paaudžu ķēdē piepildot Gara Dārgumu krātuvi šim pašam laikam, kurā mums ar tevi laimējies dzīvot, laikam, ko svētie tēvi un Pats Kristus sauca par «nākamo laikmetu», – pateicoties kopīgajam

svēto varoņdarbam, mums – šodien – šis Baudījums tiek teju par velti.

No tevis tiek prasīts vien paust savu gribu, izejot Kristus Mīlestības Komūniju un savienojoties ar Dievu sevī, attīrīt savu ķermeni un dvēseli – ar ārēju gavēni, ar ārēju atturību, bet iekšēji – ar īstām Patiesības un Gara dzīrēm, ar Dievišķās Klātbūtnes tevī Dzīvo Vārdu, ar Iekšējā Dialoga ar Dievu Dzīvo Vārdu, ar Mīlestības Baudījumu, kuram nav līdzīga pēc izdzīvojamā dziļuma, spēka un nokrāsu daudzveidības bagātības – no dvēseliskām trīsām līdz Ekstātiskai Svētlaimei un Patiesības Dievišķajai Žēlastībai, kas Vienotā Tagad mirklī, Vienotības aktā ar visu Esošo, atklāj tev visu daudzdimensionālo un daudzpasaulīgo Būtības ainu. Dieva Būtības, Gara Būtības, visas Visuma Radības Būtības, kas – šajā mirklī tu to skaidri redzi un piedzīvo ar visu savu būtību – viss, pilnībā, atrodas Tevī. Jo Mēs Esam Viens.

Dievs – tas ir Baudījums. Un Dievs kā Mūsu Kopējais Augstākais Potenciāls dāvā tev šo Baudījumu ne pēc taviem individuālajiem nopelniem, bet pēc Dieva Žēlastības, izpērkot tavu dvēseli, un ķermeni, un prātu no visām ciešanām, bailēm un sāpēm, no visas šīs grēka nebrīves un atkarībām no ārējā, no tev uzspiesto un neapzināti pieņemto ticējumu un pārliecību cietuma, – atbrīvo ar vienkāršu Komūnijas aktu Savai Dievišķajai Apziņai, un apzināšanos un pieņemšanu – no

tavas puses – šo Kristus, Kolektīvā Kristus, Izpirkuma Upuri, kurš miris par visas Cilvēces grēkiem, par visām cilvēka atkāpšanās pieredzēm no savas patiesās dabas, miris kā vecais cilvēks un augšāmcēlies kā Cilvēks Jaunais, Dievišķotais un Svētais – augšāmcēlies Mūžīgajai Dzīvei un Mūžīgajam Baudījumam ar Mīlestības, Spēka, Patiesības Dievišķajām īpašībām un Mūžīgai līdzradīšanai ar Tēvu Mātes neizsmeļamajā Pārpilnībā – augšāmcēlies Tevī, Mans mīļotais draugs.