14. Iekšējais dialogs (trešā daļa)

Var mēģināt izslēgt iekšējo dialogu «no ļaunā», bet var pārslēgt prātu uz Iekšējo Dialogu ar Dievu, ar Kristu. Pirmais tevi atgriež pirmatnējā vienkāršības stāvoklī, otrais – ieved Jaunā apziņā, Tri-um(f)ā, Radītāja Apziņā, dieva miesā apziņā, kura apziņā Vienkāršība atklājas ar nodomu un savā Augstākajā aspektā – apzinātības Ģēnijā, caur cēloņu un seku izzināšanu (cēlonis – iekšpusē, sekas – ārpusē), kad vairs nav jācīnās ar realitāti vai jāpielāgojas tai, vai jābēg ilūzijā, bet var to pārvaldīt kā savu Lielo Ķermeni. Iekšējais Dialogs ar Dievu palīdz Tev neatteikties no visa Tavas apziņas tapšanas perioda dualitātē, bet, uztverot to kā nepieciešamu pieredzi, pārvērtējot šo pieredzi, palīdz balstīties uz to, ar pateicību pieņemot tās augļus – Tavas apziņas paplašināšanos, visas parādību pasaules un Tavas iekšējās pasaules daudzveidības dzimšanu, savest šo daudzveidību Tavas apziņas Vienotībā un Veselumā, laižot visu caur Radītāja Apziņas prizmu. Iekšējā Dialogā Tu uzdod Dievam jautājumus par to, kā ir iekārtota pasaule un kā ir iekārtota Tava apziņa, ar ko un kā Tu esi radījis to vai citu situāciju savā dzīvē un kā Tu vari to labot, pakāpeniski virzoties no sāpīgām situācijām tagadnē uz visas savas pagātnes pārskatīšanu. Ar nodomu un apzināti laižot visu, visu savu tagadnes un pagātnes pieredzi caur

Radītāja uztveres prizmu (es pats – ar savām vēlmēm, ticējumiem un pārliecībām – to radīju), saņemot atbildes no iekšienes, no Dieva, no Sava Augstākā aspekta, Tu pakāpeniski pārkārto savu pasaules ainu, savu uztveres šablonu, pārejot no upura pozīcijas Apzinātā Radītāja pozīcijā. Tas notiek ar prāta palīdzību, bet ne tikai prātā. Iekšējais Dialogs ar Dievu pārkārto Tavas nostādnes, iekļūstot dziļi zemapziņā, un spēj mainīt ne tikai Tavas individuālās ticības un nostādnes, bet arī dzimtas programmas un dzīves modeļus, kas Tev nodoti ģenētiski, kā arī tautas, kas uztverti ar valodas pasaules ainas palīdzību – paplašinot Tavu vārdu krājumu un bagātinot Tavu valodu ar Dievišķiem neoloģismiem no iekšienes. Ir svarīgi saprast, ka Iekšējais Dialogs ar Dievu – tās nav Tava prāta spēles pašam ar sevi. Tas ir dialogs starp Tavu mazo individuālo es un Cilvēces Kopējā Augstākā Potenciāla Lielo Mēs. Kristus – tas ir kopsavilkuma tēls. Gars – Vienotā Apziņa, Augstākā apziņas forma, kas sevī ietver visas individuālās, grupu un kolektīvās apziņas formas un to kopējo pieredzi, visu esošo, visu, kas jebkad ir bijis, ir un būs, – pieredzi, kura, kļuvusi apzināta, top par Dieva Gudrības krātuvi, kas Tev pieejama Iekšējā Dialogā ar Dievu. Vēl dažas svarīgas piezīmes par Iekšējo Dialogu ar Dievu: 1. Vārds atver dialogu. Dieva Vārds, kā Tu jau saprati, ir ļoti svarīga lieta – dažādi vārdi dod piekļuvi dažādiem

Dieva aspektiem. Jēzus Kristus Vārds atver dialogu ar Dievu – tieši kā ar Skolotāju un Vadītāju, kurš Tevi māca apzinātībai, māca būt ne vienkārši radītājam, bet apzinātam radītājam, tas ir, savas realitātes dievam, nest atbildību nevis rīcības līmenī, bet gan līmenī – pirms rīcības – tajā līmenī, kas notiek Tavā apziņā (it īpaši – zemapziņā). Kristus dara Tevi par dievu, burtiski pārkārtojot Tavus neironu savienojumus, palīdz mainīt pašu pasaules uztveres modeli, pieņemt Radītāja atbildību par savu realitāti kā par savu radījumu, mācot Sevis pārvaldīšanu: apzināti izvēlēties un stiprināt ticību, novērst ārdošās šaubas, izzināt un saskaņot savas neapzinātās vēlmes, mainīt jušanas šablonus, disciplinējot savu prātu: uzmanību, domu un runu. «Kungs» – tas ir arī tradicionāls uzrunas veids Kristum, uzskati, Viņa otrais Vārds. 2. Viens jautājums vienā reizē. Nesteidzies, nepārlēc no jautājuma uz jautājumu. Sākumā atbildes var nebūt tik acīmredzamas, un Tu tās sāksi atpazīt nedaudz vēlāk. Un, ja Tu nobērsi Dievu uzreiz ar daudziem jautājumiem, kā Tu sapratīsi, uz kuru no tiem ir saņemta atbilde, kad tā tomēr atnāks un Tu to atpazīsi? Tāpēc viens jautājums – vienā reizē, un koncentrējies uz atbildes apzināšanos. 3. Pacietība un pavedieni. Pacietība ir viena no Radītāja visnepieciešamākajām īpašībām. Nav pacietības – neko neiemācīsies. Uzdodot jautājumu, apbruņojies ar pacietību un uzmanīgi seko zīmēm, ļoti bieži Dievs mums atbild ar ārējiem pavedieniem: reklāmu uz stenda,

ziņu, kas parādījusies tālrunī, virsrakstu uz avīzes driskas vai izdales skrejlapā zem kājām, nejauši noklausītas sarunas frāzes fragmentu, atmiņā uzpeldējušu dziesmu vai dzejoļa rindu. Dievs runā ar Tevi tieši Tev saprotamā valodā. Bet ir jāapbruņojas ar pacietību un jākoncentrējas uz jautājumu un saņemtajām atbildēm. Seko pavedieniem, tā pacietība pārvērtīsies par aizraujošu spēli, puzli, ko Tu saliksi no daudzajiem pavedieniem. 4. Tas ir dialogs, nevis zīlēšana kafijas biezumos. Runā ar Kristu kā ar labāko draugu. Nesaprati – pārjautā. Šaubies – precizē. Izsaki Viņam savas vēlmes, savus apsvērumus, pat savas pretenzijas, nodod savas šaubas un lūdz stiprināt Tevi ticībā. Ticībā Sev un Ticībā Viņam. Attīstot dialogu ar Dievu, nevis aprobežojoties ar pirmo un vienīgo atbildi uz Tavu jautājumu, Tu ātrāk pārkārto savus neironu savienojumus un maini realitātes uztveres šablonu. Un turklāt izvairies no liekām šaubām. Un vispār tā kļūst par visinteresantāko saziņu Tavā dzīvē. Cik reižu esam dzirdējuši: ja jums būtu iespēja, kādu jautājumu jūs uzdotu Dievam? Tagad Tev šāda iespēja ir. Vai tas nav vislielākais brīnums visumā? Dievs runā ar Tevi. 5. Mainies Pats, nelūdz mainīt situāciju. Var lūgt Dievam mainīt Tavas apziņas iestatījumus – dziedināt bailes, aizvainojamību, vainas un kauna šablonu, dusmīgumu, iekāri un negausību, skaudību un greizsirdību, mantkārību un atkarību no naudas, iekšējo upuri un parazītu, zvēru un pūķi (zīdītāju smadzenes

un reptiļu smadzenes), kas kādā brīdī izlīdīs no Tavas zemapziņas, utt., bet nelūdz Dievam mainīt situāciju, ja tā Tevi biedē vai satrauc. «Kāpēc Tu lūdz Dievam mainīt situāciju, ja Dievs Tev deva situāciju, lai mainītos Tu?» Visā un vienmēr meklē cēloni Sevī un tikai Sevī. Pasaule ir Tavas apziņas spogulis. Tajā nav nekā tāda, ko nebūtu radījuši Tavi paša uztveres šabloni: ticējumi, pārliecības, vēlmes, bailes, aizvainojumi, vaina un citi emocionālie šabloni un domu formas. Tā ir fizika. Tā nav morāle un nav reliģija, tā ir fizika. Lai no šīs izpratnes izriet arī visi Tavi jautājumi un lūgumi Dievam: palīdzi apzināties, parādi, noskaidro… dziedini to manī, palīdzi atbrīvoties… iemāci, kā citādi, palīdzi radīt to no jauna… 6. Biežāk lasi un pārlasi Evaņģēlijus, Jauno Derību. Tur ir Kristus tiešā runa un Viņa skaidrojumi. Tā, ar Dzīvā Vārda palīdzību, kas nodots caur Svēto Rakstu tekstiem, Kristus sagatavo Tavu prātu atbilžu uztveršanai Iekšējā Dialogā. Citādi daudzas Viņa atbildes Tev var šķist grūti saprotamas, grūti izpildāmas, biedējošas ar savu jaunumu, un tāpēc prāts tās noraidīs – sak, nekādas atbildes nav vispār. Drukātais vārds stiprina Tevi Ticībā un Dieva atbilžu izpratnē. 7. Saņēmis atbildes no Dieva, tūdaļ ievies tās dzīvē. Nezini, kā – precizē pie Viņa. Sākumam vienkārši iegribi šīs pārmaiņas, ļauj Sev patiesi vēlēties, jo vēlmes ir antimathērija (pramathērija), tas ir viss, kas nepieciešams, lai kvantu līmenī taptu radīta

tās iemiesojošā matērija. Ievēlējies – piesaki gribu. Tu esi radītājs, un tas nozīmē, ka Tava griba ir likums visam, kas notiek Tavā pasaulē (Tev šobrīd pieejamās enerģijas un tai atbilstošā atbildības loka mērogā). 8. Pateicība. Pateicība pastiprina enerģijas plūsmu. Pateicība uzsver, ka Tev tas ir vērtīgi. Vērtība ir laikā turpināta vēlme. Pateicība stiprina Tavu Ticību. Ticība ir Tavas apziņas pamats. Pateicība Dievam pastiprina Dieva Klātbūtni Tavā apziņā un Tavā dzīvē. Pateicies Dievam par visu. Pateicies Sev par savu izvēli, par savu uzticību izvēlētajam ceļam, jo Dievs tikai palīdz apzinātības ceļā, ceļā uz kļūšanu par savas realitātes Apzināto Radītāju, bet ceļu ej Tu Pats. Mēs lepojamies ar to, ka Tu ej šo ceļu, lai cik grūti arī sākumā nebūtu. Tāpēc biežāk pateicies ne tikai Dievam (Sevī) kā Savam Visaugstākajam Potenciālam, bet arī Sev pašam – tam, kas Tu esi tieši tagad. Mēs zinām, cik grūts ir ceļš, un tā ir milzīga drosme – izdarīt izvēli un iet šo ceļu katru dienu, kad nav nekādu garantiju un neviens apkārt Tevi šajā ceļā neatbalsta. Pateicies Sev biežāk. Mēs ticam Tev un lepojamies ar Tevi kā ar Mūsu radības Vainagu, Cilvēk!

«Un Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, bet par draugiem...», – saka Kristus.