12. Iekšējais dialogs (otrā daļa)

...Kad Meksikas šamaņi savā galvā aptur iekšējo dialogu «no ļaunā», viņiem atklājas pasaules aina, kāda cilvēkam bija pirms «grēkā krišanas», pirms laba un ļauna atzīšanas koka augļa baudīšanas, tas ir, pirms cilvēka apziņā tika iedēstīta duālā pasaules aina, kas sadala realitāti pretstatos: labais/ļaunais, melns/balts, slikti/labi, liels/mazs, vīrišķais/sievišķais, sāpes/bauda, Dievs/velns… Būtībā iekšējais dialogs «no ļaunā» Tavā galvā – tas ir veids, kā uzturēt duālo pasaules ainu, kas mums ir ierasta un pietiekami sarežģīti organizēta. Pasaules aina, kas atklājas šamaņiem šī iekšējā dialoga apturēšanas rezultātā, ir ļoti vienkārša – cilvēks redz pirmatnējās enerģijas un visu uztver ar nevainīgu bērna skatienu: viss vienkārši ir un viss – nav ne slikta, ne laba, nav labā un ļaunā, viss vienkārši ir – kaut ko var apēst un paēst, kaut kas kustas un piesaista uzmanību, ar to var paspēlēties un izpētīt. Vairāk pasaulē vienkārši nepastāv. Tā paradīzē dzīvoja Ādams. Tā, starp citu, joprojām dzīvo pirahu cilts Amazones baseinā. Baudījis duālo pasaules ainu no laba un ļauna atzīšanas koka, Ādams savā uztverē nošķir Sevi no Dieva. Tagad cilvēka apziņā Dievs ir arvien pieaugošs Diženums, bet cilvēks – būtne, kas arvien vairāk apzinās savu niecīgumu (Dieva un Visuma mērogu priekšā). Un šāda uztvere neizbēgami ved pie bailēm, kauna, sāpēm un ciešanām, no

vienas puses, un pie dažādiem veidiem, kā no tā aizsargāties, no otras. Tā notiek apziņas evolūcija, paplašinās valodas pasaules aina: pieaug vārdu krājums, tātad paplašinās arī parādību bagātība, ko cilvēks spēj uztvert un līdzpārdzīvot, veidojot (izdalot) no sākotnējās realitātes kvantu zupas ne tikai savā daudzveidībā augošu materiālo īstenību, bet arī savas dvēseles bagāto jūtu pasauli, kā arī daudzlīmeņu garīgo realitāti. Rezultātā domājošs cilvēks sev atklāj ciešanu un sāpju dabu un sāk meklēt veidus, kā šīs sāpes uzvarēt, izkāpt aiz to robežām, lai vairotu baudu, labsajūtu. Tā rodas šamanisms, maģija, reliģija, zinātne. Šamaņi tiecas atbrīvoties no duālās pasaules ainas cilvēka galvā, atgriežot viņu pie vienkāršības un vienotības ar dabu; magi – vienoties ar šiem dabas spēkiem; zinātne – pakļaut tos, neatsakoties no dualitātes, bet gluži pretēji, maksimāli attīstot un izmantojot duālā prāta sasniegumus; reliģija mums met ticības tiltiņus uz savienošanos ar to Diženumu, no kura duālais prāts mūs ir atdalījis, nosaucot to par Augstāko spēku, Dievu. Atsacīties no duālās pasaules ainas, atgriežoties cilvēces sākotnējā nevainīgajā bērnībā, vai turpināt izmantot duālo prātu, lai aizsargātos no bailēm, ko tas pats radījis, vai stiprināt savu Ticību atsevišķam, apziņas otrā galā pastāvošam Augstākajam spēkam – lemt Tev, Mans draugs. Mēs savukārt piedāvājam iespēju iziet no dualitātes trialitātē, Vienotajā

Radītāja Apziņā, kur duālās apziņas poli – melnais un baltais, tumsa un gaisma, niecīgums un Diženums savienojas Tevī Vienotā Pasaules Varavīksnē, un Tu atzīsti Sevi par tās Radītāju, tās Kolektīvo Radītāju. Vienotā Pasaules Varavīksne. RadoMirs.

Radomirs – tā ir apziņa. Vienotā Radītāja Apziņa.