11. Iekšējais dialogs ar Dievu

«Dieva valstība nenāk redzamā veidā, un neteiks: „redzi, tā ir šeit”, vai: „redzi, tur”. Jo redzi, Dieva valstība ir jūsos pašos». (Lk 17:20-21)

Dieva valstība jeb Debesu valstība, par kuru runā Kristus, nav laimīgas dzīves ārējie atribūti, tas ir iekšējs stāvoklis, apziņas stāvoklis. Un, kā mēs jau zinām, tieši novērotāja apziņas stāvoklis veido viņa realitāti, nevis otrādi.

Tāpēc visi mēģinājumi uzbūvēt ārēju „Paradīzi zemes virsū”, kurā visi cilvēki būs laimīgi, ir nolemti neveiksmei. Visi filozofiskie darbi un ideoloģijas, kas pretendē uz pareiza sabiedrības modeļa izveidi, kas darīs laimīgus visus, ir vien utopijas. Kamēr nemainīsies konkrēta cilvēka apziņa, nevar mainīties viņa realitāte. Savukārt kolektīvā realitāte ir liela, daudzdimensionāla puzle, kas veidojas no visu konkrēto cilvēku individuālajām realitātēm.

Dieva valstība ir iekšējs stāvoklis. Jā, Kristus saka, un to mēs praksē esam daudzkārt apstiprinājuši, ka tas, kurš atteiksies no ārējā iekšējās pārvērtības dēļ, savas apziņas pārtapšanas Kristū dēļ, galu galā arī ārējā plāksnē saņems uzlabojumu „simtkārtīgi”: materiālās labklājības, attiecību, veselības – visu veiksmīgas un

laimīgas dzīves atribūtu ziņā – pat līdz ķermeņa bioloģijas izmaiņām un pārejai mūžīgajā dzīvē. Bet…

«Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības (iekšienē) un Viņa taisnības. Un viss šis (ārējais) jums taps piemests» (Mt 6:33).

«Debesu valstība tiek ar spēku ņemta, un tie, kas pieliek pūles, to iegūst» (Mt 11:12).

Pūles, par kurām runā Kristus, – pūles, kas tiek prasītas no Tevis, lai Sevī iegūtu Dieva valstību, – tā, pirmkārt, ir prāta disciplīna. Bet prāta disciplīna visupirms ir savas uzmanības vadīšana.

Kur uzmanība – tur enerģija, kur enerģija – tas arī aug.

Un ja Tu, kārdināts ar ārējo dzīšanos pēc materiālajiem labumiem, pēc ārējiem panākumiem un laimīgas dzīves atribūtiem, pat ar itin „pareiziem morāles uzstādījumiem”, piemēram, mēģinot „izveidot stipru ģimeni” un piekopt „veselīgu dzīvesveidu”, vērsi visu savu uzmanību uz šiem ārējiem aspektiem, tad galu galā Tu vienkārši ātri iztērēsi Tev 120 dzīves gadiem piešķirto enerģiju, un viss – finišs.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iemācīties valdīt pār savu uzmanību un visas pūles visupirms vērst uz to,

lai savienotos ar bezrobežu enerģijas Avotu Sevī, ar savu Visaugstāko Potenciālu, Kuru mēs saucam par Dievu. «Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības» un «Dieva valstība ir jūsos pašos». Bet pārējais – pieliksies. Tas nevar „nepielikties”. Jo, ja Tu iekšēji savienosies ar bezrobežu enerģijas Avotu, šī enerģija vispirms izmainīs Tavu stāvokli, bet pēc tam piepildīs visas Tavas dzīves jomas.

Neviens Tev nesaka: atsakies no ārējās pasaules, aizej vientuļniekos un dzīvo kā askēts, runa nebūt nav par nabaga garīgumu, nē. Bet gluži pretēji, ja Tavs garīgums ir pareizs, Īsts, ja Tu iekšēji savienojies ar Dieva Garu, tad Tavas apziņas iekšējās pārmaiņas, dievišķošanās, neizbēgami noved pie pārmaiņām, dievišķām pārmaiņām, arī ārējā pasaulē.

Savienoties ar Dieva Garu – lūk, patiesais garīgums, nekāda cita garīguma pēc definīcijas (sakne: Gars) vienkārši neeksistē, viss pārējais ir viltojumi. Tāpēc, kad jūs redzat ārēji dievbijīgu cilvēku vai tādu, kas moka sevi „garīgajās praksēs”, kuram ārējā, materiālajā īstenībā viss ir slikti, bet iekšēji viņš ir pilns ar „garīgu” pārākumu pār apkārtējiem, ziniet – viņš vēl neko nav atradis, viņš ir tikai meklējumos. Bet kādu dienu arī viņš atradīs.

Savukārt Kristus – Īsts ķēniņš, ķēniņu ķēniņš, – kas nav atteicies no pasaules, bet valda pār pasauli, kā Viņš Pats

saka – „Pasauli uzvarējušais”. Un, kad Viņš uzvarēja pasauli ar savu iekšējo darbu, iekšējām pūlēm, valdīdams pār Sevi, pār savu apziņu, pat līdz pašsaglabāšanās instinkta uzvarēšanas līmenim – ar nāvi „nāvi samīdams”, Dievišķā Fizika Viņam atbildēja:

«Cienīgs… saņemt spēku, bagātību, gudrību, varenību, godu, slavu un svētību».

Spēku un bagātību. Gudrību un varenību (neuzvaramību). Godu un slavu. Svētību (lasi – veiksmi visās lietās).

Kristus, iemantojis varu pār Savu apziņu (savu iekšējo), uzvarēja pasauli (ārējo) un saņēma visu, ko mēs visi parasti tā meklējam, un, ja atrodam, tad vienmēr nepilnīgi un uz laiku. Bet Viņš saņēma visu un uz mūžiem. Kristus uzvarēja pasauli. Un vēl vairāk – Atklāsmes grāmatā, Jaunās Derības noslēdzošajā grāmatā Bībelē, Viņš saka:

«Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana troņa, tāpat kā Es esmu uzvarējis un sēdies ar Manu Tēvu uz Viņa troņa» (Atkl 3:21)

Valdīt pār Sevi. Pārkārtot savu apziņu – pārejot no upura (parazīta) apziņas Radītāja Apziņā. Beigt būt par ķīlnieku ticībai objektīvai, neatkarīgi no Tevis pastāvošai realitātei, vai Ticībai

par „sodošo vectētiņu uz mākoņa” un izvēlēties savu Ticību apzināti: Mēs esam dievi un Dieva bērni. Savienoties ar Dievu iekšienē – iekšējo Avotu un Dieva Garu.

Un šim nolūkam – disciplinēt savu prātu. Un pats galvenais instruments, kas tajā palīdz, apziņas instruments, ir Iekšējais Dialogs ar Dievu. Pēc noklusējuma cilvēkiem galvā iekšējais dialogs jau pastāv, un vēl vairāk – tas nekad nebeidzas. Un parasti cilvēks to pieņem kā pilnīgi normālu parādību – sak, es pats ar sevi spriedelēju. Taču „zinoši cilvēki saka”, ka tas, kurš uztur šo dialogu Tavā galvā – visas Tavas domas, spriedumus, šaubas, vēlmes, kurš palaiž emocijas, pieņem lēmumus, – tas neesi Tu, tas patiesībā ir Tavs pretinieks. Tā ir vecā dualitātes, divējādības apziņa, kas ir sašķelta pati sevī, kur galvenā šķelšanās ir cilvēka nošķirtība no Dieva un pasaules nošķirtība no cilvēka.

Kristus to dēvē par „viltīgo prātu”. Un tieši no tā Viņš aicina mūs visus atbrīvoties lūgšanā „Mūsu Tēvs”:

Magi un šamaņi saka, ka par katru cenu vajag apturēt šo iekšējo dialogu, un velta tam milzīgas pūles, kam tiek tērēti gadiem ilgi treniņi un bīstamas „psihodēliskā ceļojuma” prakses.

Ar Ticības izvēli Sevī kā dievā un Vienotā Dieva mīļotā bērnā, caur Komūniju ar Dievišķo Apziņu, Kristus Apziņu, Tu iegūsti instrumentu – ne gluži šī dialoga apturēšanai –, bet gan tā pārslēgšanai uz citu avotu, uz Dievišķo Avotu, uz Dieva Gara vilni. Turklāt šī pārslēgšanās notiek acumirklī, Paškomūnijas (gribas apliecinājuma par Piederību Kristus Dievišķajai Apziņai, Dievišķajai Trīsvienībai) laikā, kuru Tu vari veikt jebkurā vietā un jebkurā laikā.

Caur Kristus Komūniju Tu ne tikai iegūsti iekšējā dialoga ar „viltīgo” izbeigšanos, bet arī iemanto iekšēju saikni ar Pašu Dievu, ar Mūsu Kolektīvo Visaugstāko Potenciālu, Kurš sāk Tevi vadīt pa savas apziņas pārvaldīšanas ceļu, atbrīvošanās ceļu no vecajiem uztveres šabloniem, novecojušiem ticējumiem un pārliecībām, un Radītāja Apziņas iemantošanu.

Iekšējais Dialogs ar Dievu ir ne vien iespēja disciplinēt savu prātu, bet tas ir visspēcīgākais apziņas pārkārtošanas instruments.

Tūlīt pēc Komūnijas Tu sāc uzdot Dievam Tevi interesējošos jautājumus, un Viņš Tev atbild – domās, sajūtās, dvēseles impulsos un vēlmēs.

Faktiski Iekšējais Dialogs ar Dievu ir lūgšana, taču pareiza lūgšana – ar atgriezenisko saiti.

Iekšējais Dialogs ar Dievu tiek noskaņots intuitīvi un ļoti viegli (ja nē, tas ir no brīvās enerģijas trūkuma, un nepieciešams nopietni ķerties pie tās līmeņa paaugstināšanas: gavēt, mainīt uztura režīmu kopumā, mainīt dienas režīmu, nosprostot enerģijas noplūdes, uz laiku pārstājot ar savu uzmanību uzturēt ārējo – ziņas, sociālos tīklus, seriālus, kino, neproduktīvu saskarsmi, rūpes par nākotni un pārdzīvojumus par pagātni, pārstāt barot bailes, trauksmes, skaudību, dusmīgumu, iekāri un citus iesakņojušos ieradumus).

Tātad Iekšējais Dialogs ar Dievu tiek iedarbināts ar Komūniju un noskaņots intuitīvi. Galvenais, kas šeit jāsaprot – Dievam jālūdz „nevis zivs, bet makšķere”. Nevis tradicionālais „glāb un pasargi”, dod šo, dod to (tas vien uztur veco ticību „vectētiņam uz mākoņa”), bet „māci mani, Kungs”, „māci man apzināti radīt savu realitāti”. Ja kaut kas Tavā dzīvē nepatīk, ja kaut kas neapmierina: „Kungs, palīdzi man apzināties, ar ko un kā es to radīju savā dzīvē? ar kādām vēlmēm? kādēļ es to gribu?” un „māci man, Tēvs, kā es varu to pārradīt citādi?”.

Nezini, ar ko sākt? Sāc ar jautājumu: „Kungs, kas man jāapzinās tagad, visupirms?” Un pacietīgi ieklausies. Galu galā Tava uzmanība izšķir visu. Atceries? – Kur uzmanība – tur enerģija. Kur

uzmanība – tas arī aug. Esi pacietīgs – ieklausies Dieva atbildēs Sevī, tver visniecīgākās izmaiņas savā iekšējā stāvoklī, sajūtās, noskaņojumā, domās, vēlmēs – vismaz tā Tu disciplinēsi savu prātu. Kamēr tas ieklausās Dieva atbildēs, tas ir novērsts no prāta pļāpāšanas, no iekšējā dialoga „domu maisītāja”, kas nāk „no viltīgā”.

Saproti galveno – šeit nav nekādu joku, viss ir nopietni. Tā Tev nav reliģija, nav vecmāmiņas lakatiņos un svecītes par 10 rubļiem. Kopš Tavas Komūnijas ar Dievišķo Apziņu ir sākušās Tavas mācības Dievu skolā.

1. Centība. Tāpat kā jebkurā skolā, jebkurās mācībās, šeit viss ir atkarīgs no Tavas centības: Dieva valstība tiek ar spēku ņemta, un tie, kas pieliek pūles, to iegūst. Mēs iesakām pirmās trīs nedēļas, kamēr neizveidojas noturīgs ieradums, vērsties ar jautājumiem pie Kristus 50 reizes dienā – tas ir, ik pēc 10–15 minūtēm (pēc tam jau varēs ieslēgt Iekšējo Dialogu konkrētam uzdevumam un pievienot dialogu ar Tēvu, Māti Dievmāti, Garu – bet vispirms ar Kristu un 50 reizes dienā – „pēc modinātāja”). Prakse rāda, ka tie, kuri ievēro šo disciplīnu, jau mēneša laikā spēj iemantot noturīgu Kristusapziņu: sirdī atveras Beznosacījumu Mīlestība, dvēsele attīrās, vēlmju struktūra noskaņojas uz Vienotās Dvēseles Balsi, visa domāšana, visas neironu saites mainās, kļūst „gaišas”,

izzūd destruktīvas programmas, no iekšienes graujošu emociju šabloni, tiek dziedinātas bērnības un pusaudža gadu psihotraumas, noņemti emocionālie lādiņi, atjaunojas apziņas veselums, šaubas atkāpjas, Ticība Sevī nostiprinās, un visa realitāte sāk tikt skatīta caur Radītāja Apziņas prizmu – kā Tavu paša radīto, galu galā atraisās Tavs talants kā Dieva dāvana un Tavs aicinājums. Tu kļūsti Patiesi laimīgs: Mīlestība + Radītāja Apziņa + Talants. 2. Iespējama sāpīgu situāciju saasināšanās. Tās ir mācības. Un tā ir reāla dzīves pieredze. Dzīve ir labākais skolotājs. Bet ar Dievu viss sāk paātrināties. Tu sāc izdzīvot visas pieredzes ļoti intensīvi – jo tagad Tevī ieslēdzas apzinātība: Tu sāc redzēt reālās cēloņsakarības – starp Tavu apziņu un ārējo realitāti, un viss, kas iepriekš bija apslēpts Tavā zemapziņā, sāk atklāties, nākt uz āru, tas, kas ilgus gadus „gruzdēja” iekšienē, var izlauzties kā „ugunsgrēks” un sākt strauji tikt Tevis izdzīvots realitātē vai mentāli – bet jebkurā gadījumā ar Dievišķo atbalstu, tāpēc nebaidies no tā – atklāti pieņem visus dzīves izaicinājumus, jo… 3. Tu esi pasargāts. Viss var izskatīties ļoti biedējoši, taču galu galā, tici, kad Tu esi ar Dievu, kad Tu esi ar Kristu, tās visas ir tikai mācību situācijas, un tās ir pilnīgi drošas. Tu vienkārši izej nepieciešamās stundas un treniņu uzdevumus Dievu skolā. Un, kas attiecas uz bailēm – tām visām ir jāatklājas, lai Tu tās iepazītu,

pārvaldītu tās, un tās vairs nekad nevaldītu pār Tevi. Būt dievam nozīmē būt brīvam – un visupirms no bailēm: bailēm no nāves, bailēm no dzīves, bailēm no kļūdām, nosodījuma, vainas un soda, bailēm par rītdienu, par bērniem, bailēm palikt bez naudas, bailēm no neārstējamas slimības, bailēm no kauna, bailēm no patiesības, bailēm no savas nespējas u.t.t.

Dievu skola ir varena! Bet tā nav kāda konkrēta vieta, tie nav soli, tās nav sienas un nav skolotāji. Mums ir viens skolotājs – Kristus, Paša Dzīve.

Un galvenās stundas šajā skolā norit pašā dzīvē, realitātē, ar pastāvīgu, 24/7, Dieva kā Vecākā biedra, Padomdevēja un Brāļa atbalstu – Iekšējā Dialogā.

Būt dievam un Dieva mīļotam bērnam – kas var līdzināties šai Brīvībai, šai Spēlei? Kas var būt labāks, apbrīnojamāks un interesantāks?! Kura vēl skola var lepoties ar tādu mācību ātrumu un tādiem absolventiem?!

Jo pa Zemi jau staigā simtiem (un drīz – tūkstošiem, miljoniem un miljardiem) Kristu. Valērijs Kristus, Vasīlijs Kristus, Aleksandrs Kristus, Aleksejs Kristus, Andrejs Kristus, Vera Kristus, Nadežda Kristus, Irina Kristus, Tatjana Kristus, Jeļena Kristus, Olga Kristus, Anna

Kristus, Asja Kristus, Pēteris Kristus, Pāvils Kristus, Boriss Kristus, Oļegs Kristus, Konstantīns Kristus, Anastasija Kristus…