James 1

1Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, divpadsmit ciltīm izkaisījumā: Sveiciens.

2Turiet to par lielu prieku, mani brāļi, kad jūs nonākat dažādos pārbaudījumos,

3zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.

4Bet izturībai lai ir pilnīgs darbs, lai jūs būtu nobrieduši un pilnīgi, un jums nekā netrūktu.

5Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš lūdz no Dieva, kas visiem dod dāsni un nepārmezdams, un viņam taps dots.

6Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo tas, kurš šaubās, līdzinās jūras vilnim, ko vējš dzen un mētā.

7Tāds cilvēks lai nedomā, ka viņš ko saņems no Kunga.

8Viņš ir vīrs ar dalītu sirdi, nepastāvīgs visos savos ceļos.

9Pazemīgais brālis lai lepojas ar savu augsto stāvokli,

10bet bagātais – ar savu pazemojumu, jo viņš iznīks kā lauka zieds.

11Jo saule uzlec ar dedzinošu svelmi un nokaltē augu; tā zieds nobirst, un tā skaistums zūd. Tāpat arī bagātais novītīs savos pasākumos.

12Svētīgs tas vīrs, kas pastāv pārbaudījumā, jo, kad viņš būs izturējis pārbaudi, viņš saņems dzīvības vainagu, ko Dievs ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl.

13Kārdināts būdams, neviens lai nesaka: „Dievs mani kārdina.“ Jo Dievs nav ļaunuma kārdināms, un Viņš pats nevienu nekārdina.

14Bet katru kārdina viņa paša iekāre, kas viņu vilina un aizrauj.

15Pēc tam iekāre, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku; bet grēks, kad tas pieaudzis, dzemdē nāvi.

16Nepievilieties, mani mīļotie brāļi.

17Katrs labs un pilnīgs devums nāk no augšienes, nonākdams no debesu gaismu Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, nedz mainīgas ēnas.

18Pēc savas gribas Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu kā Viņa radības pirmie augļi.

19Mani mīļotie brāļi, saprotiet to: lai ikviens cilvēks ir nasks klausīties, lēns runāt un lēns dusmoties,

20jo cilvēka dusmas nerada Dieva gribēto taisnību.

21Tāpēc, atmetuši visu tikumisko netīrību un ikkatru ļaunuma izpausmi, pazemībā pieņemiet jūsos iedēstīto vārdu, kas spēj izglābt jūsu dvēseles.

22Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji. Citādi jūs paši sevi mānat.

23Jo ikviens, kurš vārdu dzird, bet to nedara, ir līdzīgs vīram, kas aplūko savu seju spogulī,

24un, sevi apskatījis, aiziet un tūdaļ aizmirst, kāds viņš bija.

25Bet tas, kurš vērīgi ieskatās pilnīgajā brīvības likumā un tajā paliek — nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet rīcības darītājs —, tas būs svētīts savā darbā.

26Ja kāds uzskata sevi par dievbijīgu, bet nesavalda savu mēli, viņš maldina savu sirdi, un viņa dievbijība ir veltīga.

27Tīra un neaptraipīta dievbijība Dieva un Tēva priekšā ir šī: gādāt par bāreņiem un atraitnēm viņu bēdās un pasargāt sevi no pasaules apgānīšanas.